Gotu roksts irā konsonaņtiskai vokaliskais roksts i alfabets, kurā saraksteiti izaglobuojuši IV—VI godusymtu gotu volūdys pīminiekli. Teik uzskateits, ka alfabetu radeja veiskups Vulfila (ci Ulfila), kas IV godusymta vydā radeja Biblejis puorvārsumu gotu volūdā. Leidz tam goti lītuoja rūnu rokstu, tok Vulfilam redzējuos, ka rūnys asociejās ar poguoneibu i jī irā navālami svātūs tekstu puorvēršonai. Jaunais alfabets tyka radeits iz greku alfabeta uņcialuo roksta pamata ar palīniejumim nu latiņu i, mozuokā mārā, rūnu roksta. Alfabeta literu pasaukys nuok nu rūnu pasaukom.

Roksta ISO 15924 kods irā Goth.

 
Pyrmuo Codex Argenteus ci «Sudobra Biblejis» lopa, VI gs. manuskripts ar veiskupa Vulfilas IV gs. Biblejis puorvārsumu gotu volūdā

Zamuok teikt izlykta gotu alfabeta tabele.

Kai greku alfabetā, gotu literi tyka lītuoti ari kai skaitli. Itymā gadīnī literi tyka raksteiti voi nu ar divim punktim (•𐌹𐌱• = 12), voi ar augšstreipi (𐌹𐌱 = 12). Divim literim — 𐍁 (90) i 𐍊 (900) — navā fotetiskuos vierteibys.

Literu pasaukys irā fiksētys IX godusymta Alkuina manuskriptā Codex Vindobonensis 795.

Liters Transliteraceja Samārs Pasauka IPA Skaiteiga
vierteiba
XML
  𐌰 a Α ahsa / aza /a, aː/ 1 𐌰
  𐌱 b Β bairkan / bercna /b, β/ 2 𐌱
  𐌲 g Γ giba / geuua /ɡ, ŋ/ 3 𐌲
  𐌳 d Δ dags / daaz /d, ð/ 4 𐌳
  𐌴 e Ε aiƕus / eyz /e, eː/ 5 𐌴
  𐌵 q Π qairþra (qairthra) / qertra /kʷ/ 6 𐌵
  𐌶 z Ζ ezec /z/ 7 𐌶
  𐌷 h H hagl / haal /h/ 8 𐌷
  𐌸 þ, th Θ þiuþ (thiuth) / thyth /θ/ 9 𐌸
  𐌹 i Ι eis / iiz /i, iː/ 10 𐌹
  𐌺 k Κ kusma / chozma /k/ 20 𐌺
  𐌻 l Λ lagus / laaz /l/ 30 𐌻
  𐌼 m Μ manna /m/ 40 𐌼
  𐌽 n Ν nauþs (nauths) / noicz /n/ 50 𐌽
  𐌾 j jer / gaar /j/ 60 𐌾
  𐌿 u urus / uraz /u, uː/ 70 𐌿
  𐍀 p Π pairþra (pairthra) / pertra /p/ 80 𐍀
  𐍁 Ϟ 90 𐍁
  𐍂 r R raida / reda /r/ 100 𐍂
  𐍃 s S sauil / sugil /s/ 200 𐍃
  𐍄 t Τ teiws / tyz /t/ 300 𐍄
  𐍅 w Υ winja / uuinne /w, y/ 400 𐍅
  𐍆 f F faihu / fe /f/ 500 𐍆
  𐍇 x Χ iggws / enguz /kʰ/ 600 𐍇
  𐍈 ƕ, hw Θ ƕair / uuaer /ʍ/ 700 𐍈
  𐍉 o Ω oþal (othal) / utal /o, oː/ 800 𐍉
  𐍊 Ϡ 900 𐍊

Nūruodis

pataiseit