Gjodollo Piļs
Skots iz Gjodollo piļs fasadu | |
| Vaļsteiba |  Vengreja
|
| Mīsts | Gjodollo |
| Uzcalta | 1740 godā |
| Arhitekturys stiļs | Baroks |
| Arhitekts | Andrass Maierhofers |
| Teiklavīta | kiralyikastely.hu |
Gjodollo piļs (vengru: Gödöllői Királyi Kastély, vuocīšu: Schloss Gödöllő) iraid piļs Gjodollo mīstā, Vengrejā. Calta 1740 godā i saukta por Vengrejis Versaļu, tei beja Austrejis imperatoris Eļizabetis īcīneituokuo piļs.[1]
Viesture pataiseit
Piļs ceļtnīceiba beja suokta 1733 godā piec vengru aristokrata Antaļa Grasalkoviča (1694–1771) pasiutejuma. Piec septeņim godim piļs ceļtnīceiba tyka pabeigta i tei pīdarēje Grasalkoviču dzymtai ļeidz 1841 godam. 1867 godā piļi sovā eipašumā puorjāme Vengrejis vaļdeiba i tei kļuva por rezidenci Vengrejis karaļam i karaļiskajai saimei.[2]
Piļij beja nūzeimeiga lūma Vengrejis naatkareibys centīnūs, tai kai tei beja Austrejis imperatoris Eļizabetis īcīneita atpyutys vīta. Vengri cīši ļūbeja Eļizabeti deļ tuo, ka jei beja īsavuicejusi vengru volūdu i daudzi nu juos draugim beja nu vengru vyda.