Fransua de Nome

Fransua de Nome (praņcīšu: François de Nomé; pīdzims 1590 godā, nūmyrs piec 1623 goda) beja pranču baroka perioda muokslinīks.

Dzeive

De Nome pīdzima pranču mīstā Mecā, bet ļeluokū daļu sovys dzeivis muokslinīks pavadeja italejis mīstā Neapoļī.^[1] Tur jis radeja sovus muokslys dorbus kūpā ar citu pranču muokslinīku Didjē Barrā. Jī obi struodova zem pseidonima Monsu Deziderio.

Dorbi

Neapoļī de Nome struodova kūpā ar itaļīšu i holandīšu muokslinīkim. Juo naporostuos glaznys īdvasmova 20 godsimta sireaļistu muokslinīkus. Pranču muokslinīks beja vīns nu pirmajiem, kas radeja apokaliptiskys i fantazejis pilnys glaznys. Juo dorbūs var īraudzeit griustūšys ceļtnys i vysaidus vāsturis īdvasmuotus motivus.^[2]

Nūruodis i olūti

[1] The fameless father of surrealism – François de Nomé (angliskai).

[2] The dramatic works of Desiderio Monsù (aka François de Nomé and Didier Barra) (angliskai).

[1]

[2]