Praņcīšu volūda
(Puoradresēts nu Franču volūda)
Praņcīšu valūda (français, IPA: [fʁɑ̃sɛ]) irā romanīšu volūda, kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu Praņcejis, praņciski runojūšuos Šveicarejis, Valonejis, Briseļa (Beļgeja) i Kvebeka (Kanada), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Praņcīšu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj praņciski runojūšajā Afrikā, vysuvairuok Gabonā (80%), Mauricejā (72,7%) i Elefanta Kaula Molā (70%).[3] Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75[1] leidz 110 milijonim[2] i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.[1] Bez tuo fraņcīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec anglīšu volūdys.[4]
| Praņcīšu volūda | ||
|---|---|---|
| français | ||
| Izsoka | [fʁɑ̃sɛ] | |
| Volūdu lītoj | Vokoru Europa, Kanada, Vokoru Afrika, Centraluo Afrika, Karibu jiurys solys, Okeaneja | |
| Runuotuoju skaits | dzymtuo volūda: 75 mil.[1]—110 mil.[2], kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.[2]—265 mil.[1] | |
| Reitings | 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7 | |
| Volūdu saime | Indoeuropīšu
| |
| Roksts | Latiņu (praņcīšu variants) | |
| Oficialais statuss | ||
| Oficialuo volūda | 30 vaļsteibys
13 dasaiteiguos teritorejis
Nazcik vydtautysku organizaceju | |
| Regulators | Praņcīšu akademeja (Académie française) | |
| Volūdys kodi | ||
| ISO 639-1 | fr | |
| ISO 639-2 | fre (B) | fra (T) |
| ISO 639-3 | fra | |
 Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda
Regioni, kur jei irā oficialuo volūda
Regioni, kur jei irā ūtruo volūda
Regioni, kur jei irā minoritetu volūda
| ||
| Pīzeime: Itamā lopā var byut IPA fonetiskuos rokstu zeimis unikodā. | ||
Nūruodis i olūti
pataiseit
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |