Durrēs
Durrēys panorama Durrēys karūgs i gerbs | |||
Durrēys nūvoda (sorkons) atrošonuos vīta Albanejā | |||
Vaļsteiba | Albaneja | ||
Nūvods | Durrēys | ||
Dibinuots | 7. godu symts pyrma myusu erys | ||
Pluots | 338.30 2 | ||
Dzeivuotuoju skaits
|
175 110 (2011)
517/km2 320 151[1] | ||
Laika zona -vosorā |
UTC+1 (CET)
UTC+2 (CET) | ||
Teiklavīta | durres.gov.al |
Viesture
pataiseitDurrēs 7. godu symtā pyrma myusu erys nūdybynuoja senejī greku kolonisti, i tū seņsenumā sauce par Dyrrhachiumu. Piļsātu laika gaitā īkaruoja Venecuīši, Osmaņu impereja, div pasauļa karūs - Fašistiskuos Italejis i Nacistiskuos Voucejis.[3]
Ekonomika
pataiseitDurrēs ir golvonais pīkrastis punkts Albanejā i golvonuo Albanejis portu piļsāta. Piļsāta ir Albanejis ekonomikys cītūksne, i tuos pīrūbeža nūdrūsynoj attīceiguos īnuokumus Albanejis ekonomikā.[4]
Demografeja
pataiseitDzeivuotuoju skaits
pataiseitGods | Dzeivuotuoju |
1923 g. | 4 785 |
1927 g. | 5 175 |
1938 g. | 10 506 |
1950 g. | 14 060 |
1960 g. | 39 937 |
1969 g. | 49 200 |
1979 g. | 66 200 |
1989 g. | 82 719 |
2001 g. | 99 546 |
2011 g. | 113 249 |
Partnermīsti
pataiseitBari, Italeja | Bitonto, Italeja | Istanbul, Turceja | Thessaloniki, Grekeja — nu 1998 g. |