Dīnavydu Koreja

Korejis Republika
대한민국/大韓民國
Daehan Minguk

Dīnavydu Korejis karūgs i gerbs

Golvysmīsts

Seula

Vaļstiskuo volūda

korejīšu

Prezidents

Muns Dže-Ins

Ministru prezidents

Čuns Sje-kjuņs

Pluots

100 363 km²

Dzeivuotuoju skaits (2020)

51,709,098^[1]

Laika zona

KST (UTC +9)

Dīnavydu Koreja (korejīšu: 한국/韓國, Hanguk), oficialai Korejis Republika (korejīšu: 대한민국/大韓民國, Daehan Minguk) — vaļsteiba Reitu Azejā pi Dzeļtenis i Japaņu jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Pūstumu Koreju pūstumūs (237 km).^[2] Dzeļtenis jiura skoloj Korejis molys vokorūs, dīnavydūs Korejis jiuru šauris škir Koreju nu Japonijis, a reitūs Japaņu jiura nu Kinejis. Vaļsteibys 100 363 km² pluotā dzeivoj 51,71 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysulelokūs bīzeibys ruodejumu pasauļā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita 9 provincis i 8 lelmīstūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — Seula.

Viesture pataiseit

Korejas vaļsteibas, Bohajs (pūstumos) i Silla, 830. godā.

Dīnavydu Korejis napavaļdeiba īstateita 1948 gods augusta 15 dīnā, piec Ūtrūs pasauļa vaidu gola. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Dīnavydu Koreja reizā ar Pūstumu Koreju i Baļtejis vaļsteybom tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu.

Geografeja pataiseit

Korejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo un subtropu zonā. Dīnavydu Korejā irā četri godslaiki. Vydyskuo temperatura sveirej nu 22 °C pūstumūs da 25 °C Čedžu soluo juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −7 °C pūstumu kolnūs da + 6°C Čedžu janvara mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskais krytuļu daudzums īra nu 800 da 1000 mm par godu. Vaļsteibys teritorejā i daudzi upu, tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis Nakdona (521 km), Hana (514 km) i Geuma (401 km).

Politiskuo sistema pataiseit

Korejis Republika nu 1998 gods irā prezidentuola demokrateja, kuramā prezidentu ībolsoj tauta. Lykumlaideibys vaļdi tur parlaments, kurs sadora nu 300 deputatim. Parlamentu ībolsoj iz četrim godim.

Religeja pataiseit

Dīnavydu Koreja irā vīna nu mozuok religiskajom vaļsteibom pasaulī. Pa 2015 gods datim tik 46 % dzeivuotuoju īskaiteja sevi pi kaidys konkretys ticeibys:^[3]