Bondarovys krystakmiņs

Bondarovys krystakmiņs (latvīšu: Bondarevas krustakmens) — akmiņs ar krystu Pušmucovys pogostā, senejūs latgalīšu dīvalyugšonys vīta.

Akmiņs atsarūn iz Pušmucovys i Zviergzdiņa pogostu rūbežu, iz vyds Mjakinku solys i nazkodejuo Bondarovys foļvarka. Akmiņs atrūnams, nu Ludzys—Kuorsovys sašys grīžūt pa kairai 2,5 km aiz Zviergziņa pagrīzīņa i 0,5 km aiz Selekovys azara, tuoļuok braucūt pa melioratoru pastateitu leļceļu, kurs vad caur Balūžovu da Krystužānu, i piec 2,7 km kruši pasagrīžut pa kairai iz dīnavydu pusi. Leikumā pa lobai atsazaroj leļceļš da Mjakinku (0,5 km).

Bondarovys krystakmiņs pasaukts pa Bondarovys foļvarkam, kurs nazkod bejs 700 m iz pūstomvokorim nu akmiņa. Akmiņa garums 3,9 m, plotums 1,5 m, stuovonajā, ploskonajā molā (augstums 1,2 m) īkolts krysts. Pa pīstuoškim, pi akmiņa bejuse senejūs latgalīšu dīvalyugšonys vīta. Ap 1900. godu itamā vītā audzs vacs mežs i napatuoļ bejs vēļ ūtrys akmiņs ar īkoltu krystu.