Augusts II Styprais
Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys valdnīka Augusta II portrets | |
| Saksonejis Eļektors | |
| Vaļdeišonys laiks | 27 sulu m. 1694 - 1 svacainis m. 1733 |
| Prīkštecs | Johans Georgs IV |
| Piectecs | Augusts III nu Puolejis |
| Puolejis Karaļs Lītovys Ļelgercogs | |
| Vaļdeišonys laiks | Pirmūreiz: 15 lopu m. 1697 - 1706
Ūtrreiz: 1709 - 1 svacainis m. 1733 |
| Prīkštecs | Jans III Sobeskis |
| Piectecs | Staņislavs I |
| Pilns vuords | |
| Augusts II Styprais | |
| Pīdzims | 12 lopu m. 1670 Driezdenī, Saksonejis Eļektoratā |
| Nūmyrs | 1 svacainis m. 1733 Varšovā, Puolejis-Lītovys Sadraudzeibā |
| Dzymta | Vetini |
| Tāvs | Johans Georgs III |
| Muote | Princese Anna Sofeja nu Danejis |
| Reļigeja | Katuoļu |
Paroksts
| |
Augusts II Styprais (puoļu: August II Mocny; lītaunīku: Augustas II; pīdzims 1670 goda lopu m. 12.d - nūmyrs 1733 goda svacainis m. 1.d) beja Puolejis-Lītovys Sadraudzebys valdnīks nu 1697 ļeidz 1706 i nu 1709 ļeidz 1733 godam. Jis tai že beja Saksonejis Eļektorata valdnīks nu 1697 ļeidz 1733 godam. Augusts tyka īsaukts por "Styprū" deļ juo ļeluo fiziskuo spāka. Jam patyka tū pīruodeit i jis varēje pourlaust zyrga pokovu ar rūkom.[1]
Nu dzymšonys luteraņs, Augusts II 1697 godā maineja ticeibu i kļuve por katuoli, lai kļiutu por Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys valdnīku. Juo laikā Saksonejis golvysmīsts Driezdene kļuve por svareigu Europys muokslys centru. Jam pīderēje īvārojama muoksls kolekceja i jis lyka uzceļt vairuokys graznys piļs Driezdenī i Varšovā.[2]