Anatolejs Soloņicins

Anatolejs Soloņicins
Pīdzims 30 labeibys m. 1938 Bogorodskā, Padūmu Savīneibā
Nūmyrs 11 vosorys m. 1982 Moskovā, Padūmu Savīneibā
Nūdarbuošonuos Aktīrs
Tauteiba Krīvu
Sasnīgumi Sudraba Luocs (1981)

Anatolejs Soloņicins (krīvu: Анатолий (Отто) Алексеевич Солоницын; pīdzyms 1938 gods labeibys m. 30.d - nūmyrs 1982 gods vosorys m. 11.d) — beja padūmu teatra i kina aktīrs, kurs beja zinoms deļ sovom lūmom slavanuo režisora Andreja Tarkovska filmuos. 1981 godā jis tyka apbalvuots ar Berļina kina festivalā por sovu lūmu filmā Divdesmit sešys dīnys nu Dostojevska dzeivis.[1]

DzeiveLabot

Pi dzimšonys Soloņicina vuords beja Otto - por gūdu padūmu zynuotnīkam Otto Šmitam, bet piec Ūtruo Pasauļa Kora suokuma, vuocu izceļsmis vuordi zaudēje sovu popularitati i jis kļuve por Anatoleju. Juo tāvs beja žurnaļists, bet vīns nu senčim - Zahars Soloņicins beja 19 godu symteņa hronists.

Piec školys beigšonys, Soloņicins vuicejuos por atsliedznīku i vāluok stroudova riupneicā. Tod juo tāvu nūsiuteija struoduot iz Kirgizstanu i vysa Soloņicinu saime poursacēļe iz Frunzi. Tur Anatolejs suoka jimt daļeibu pašdarbeibā, jis laseja dzeju i dreiž jū suoka aicinuot iz dažuodim pasuokumim.

1955 godā Soloņicins devēs iz Moskovu lai īzastuotu GITISā, bet komiseja jū napījāme. Noukomajūs divūs godūs jam tai že tyka atsaceits i Anatolejs devēs iz Sverdlovsku, kur piec vuiceibom studejā jis tyka pījamts Sverdlovskys dramys teatrī.

Nūruodis i olūtiLabot

TeiklavītysLabot