18 godu symts

18 godu symts irā laikavyds, kurs suocēs 1701 godā i tuoļuojuos da 1800 gods (īskaitūt) pa Gregora kalenderam.

Nūtikšonys

1725 godā jezuitu dokumentūs pasaruoda pyrmais latgaļu teksts — dasagrīzšona „svātajam kūkam” līpai.
1730 godā izdrukavuota pyrmuo latgaļu gruomota, kas leidz myusu dīnom navā izaglobuojuse
1750 godā Vilnē izdrukavuota J.A.Hilzena gruomota Inflanty
1753 godā izdrukavuoti Evangelia Toto Anno (t.s. „Osyuna evaņgeleji”). Irā izaglobuojuši. Plaši lītuota gruomota Latgolys katuoļu bazneicuos da poš 20 godu symta. Latgalīšu raksteibys normativais paraugs.
1755 godā iz Kruoslovu atsaucami lacaristi goreigajam seminaram īstateit i paturēt. Stotoma niulejuo bazneica (dabeigta 1767 godā)
1757 godā dorbu suoc Kruoslovys bazneickungu seminareja — sova laika pyrmais augstuokais vuiceibys īstots Latvejā (dareja da 1844 godam, sagatavādams 253 bazneickungus). Seminarejā vuica i latgaļu volūdu.
1761 godā Daugpiļs jezuitu škola puortaiseita par gimnazeju, 1767 godā pi juos īstateita teologejys klase katuoļu bazneickungim sagatavēt.
1768 godā Aglyunā suokta stateit niulejuo bazilika, pasvieteita 1800 godā, bazilikys tituls nu 1980 goda.
1772 godā Latgola daškierta Krīvejai piec Puolejis pyrmuos daleišonys, slavu ītaka pasastyprynoj.

Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo.