Škilbānu pogosts
Škilbānu pogosts irā Vileks nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora vydsškola, biblioteka, Romys katuoļu bazņeica, socialuos apryupis sāta i maizis muzejs Rekovys solā, pamatškola, biblioteka, tautys noms i kulturviesturis muzejs Upeitis solā, pravoslavu cierkva Škilbānu solā i Balkanu kolnu muzejs Balkanūs.
Škilbānu pogosts | |
---|---|
Nūvods: | Vileks nūvods |
Centrys: | Rekova |
Pluots: | 96.55 km2 |
Dzeivuotuoju sk. (2016): | 1128[1] |
Bīzeiba: | 11.7 dz./km2 |
Īstateits: | 1930 godā |
Teiklavīta | www.skilbeni.gov.lv |
Viesture
pataiseitŠkilbānu pogosts īstateits 1930 godā, padalūt Baļtinovys i Vileks pogostu zemis. 1935 godā pogosta pluots beja 216 km² i tymā dzeivova 6423 ļauds.[2] 1945 godā pogostā īstateja Egļovys, Loginu, Stabļovys, Škilbānu i Zaļčupis solu padūmis, a pošu pogostu 1949 godā likvidieja. Loginu sola bejuse Vileks apleicīnī (1945-1949), Abrinis rajonā (1949-1958) i Bolvu rajonā (nu 1959 gods). Loginu solai 1945 godā davīnova likvidātū Zaļčupis solu, 1962 godā Medņovys i Škilbānu solys sovetu siamisteibys "Škilbāni" teritoreju. 1968 godā Loginu solu puorsauce par Škilbānu solu. 1971 godā davīnova daļu Lozdulejis solys sovetu saimisteibys "Škilbāni" teritoreju, a sovetu saimisteibu "Medņova" davīnova Medņovys solai. 1977 godā Škilbānu solai davīnova daļu likvidātuo Upeitis solys teritorejis.[3] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[4] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Vileks nūvodam.
Rūbeži
pataiseitŠkilbānu pogosts tur rūbežu ar:
Doba
pataiseitPogosta teritoreja irā Atzolys pacyluma vokorūs i Mudovys zamainis Abrinis pacyluma pazamynuojumā. Gaisalaiks, samārojūt ar cytim Latgolys pogostim gon buorgs. Vydyskuo temperatura jaunagods mienesī -9° pa Celseja skolai, sīna mienesī +18° pa Celseja skolai. Bezsola periods saīt 135 dīnys godā.[5] Solsaimesteibai lītojamuo zeme sadora 73% pogosta teritorejis (1376,4 dekteru). 14% pogosta zemu (1376,4 dekteru) irā meži, tok vaļsteibys mežu navā. 30 dekteru meža tur pogosta pošvolds, cytus zemnīku saimisteibys i privatī zemu saiminīki. Škilbānu Pogosta teritorejā zeimeigu pūru navā, viņ tik peisi ap Reikys upi.
Iudini
pataiseitUpis:
- Aņčipovys azars
Dzeivuotuoji
pataiseitŠkilbānu pogostā dzeivoj 1268 ļauds, nu jū 83% latvīšu, 16% krīvu i 1% cytu tauteibu ļauds.[6]
Solys
pataiseitŠkilbānu pogosta ļauds dzeivoj 64 soluos.[7] Pošu leluos solys - Rekova (pogosta centrys), Škilbāni, Upeite.
Zeimeigi ļauds
pataiseit- Ontons Slyšāns — ailinīks, eisprozys autors, folklorys vuociejs i pietnīks, publicists, kulturys darbinīks;
- Stepaneja Matisāne - daudzigadeiga Rekovys etnografiskuo ansambļa vadeituoja, skripkineica, dzīšmu i tolka bolsu teicieja.
Saimisteiba
pataiseitTransports i saiteibys
pataiseitPogosta teritoreju škārsoj vaļsteibys zeimebys autoceli Vileks-Kuorsova (P45) i Dubļova-Cierpīne (P46), taipoš nazcik vītejuos zeimeibys celi.[8] Dzeļžaceļa linejis pogosta teritoreju naškārsoj.
Škilbānu pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Škilbani" Rekovys solā (LV-4587).[9]
Slavvītys
pataiseit- Aņčipovys azars - Latvejis Breiveibys ceikstīņu pīminis vīta par gūdu ceikstīņam Aņčipovys solā 1920 gods Jaunagods m. 12 - 13 d.;
- Dobys parks i muzejs "Balkanu kolni";
- Rekovys vydsškolys maizis muzejs;
- Styglovys grova- geomorfologiskys dobys pīminieklis;
- Škilbānu muiža - pastateita 1856 godā, apleik muižys vierteigs parks;
- Škilbānu Vysusvātuokuos Dīvamuotis pīdzimšonys parvoslavu cierkva - Škilbānu solā, pastateita 1928-1931 godā;
- Škilbānu Suopu Dīvamuotis Romys katuoļu bazneica - Rekovys solā, pastateita 19 godusymta ūtruo pusē;
- Upeitis kulturviesturis muzejs.
Nūruodis
pataiseit- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.01.2016.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Škilbānu pogosta teiklavīta
- ↑ Škilbānu pogosta teiklavīta
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis vaļsteibys regionalī autoceli
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |