Ādažu nūvods
Ādažu nūvods (latvīšu: Ādažu novads) irā pošvolds Vydzemis vokorūs, natuoli nu Gaujis ītakys jiurā. Tur rūbežu ar Saulismalis nūvodu pūstumūs, Siejis nūvodu pūstumūs i reitūs, Iņčukolna nūvodu reitūs, Garkaļnis nūvodu dīnavydūs i Carnikovys nūvodu vokorūs. Pošys leluos nūvoda solys irā Ādaži (nūvoda centrys), Aļderi, Atari, Āni, Boltaisazars, Birzinīki, Garkaļne, Kadaga, Staprini, Divazari, Iļkine, Eimuri.
| Ādažu nūvods | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrys: | Ādaži | |||||
| Pluots: | 162,9 km2 | |||||
| Dzeivuotuoju sk. (2010): | 9878 | |||||
| Bīzeiba: | 60,6 dz./km2 | |||||
| Īstateits: | 2009 godā | |||||
| Teiklavīta | www.adazi.lv | |||||
Viesture pataiseit
1935 godā Reigys apleiciņa Ādažu pogosta pluots beja 402 km² i tymā dzeivova 3338 cylvāki.[1] 1945 godā pogostā roduos Ādažu, Berģu, Carnikovys i Garkaļnis solys pošvolds, a pogostu 1949 godā likvidieja. Ādažu sola bejuse Saulismalis (1949—1956) i Reigys (par 1956 gods) rajonā. Ādažu solai 1954 godā daškiera Carnikovys solu. 1974 godā daškiera likvidātū Mangaļu solys kolkoza «Ādaži» teritoreju, a dali teritorejis daškiera Berģu solai. 1977 godā daškiera dali nu likvidātuos Berģu solys i dali nu Garkaļnis i Vangažu solys teritorejis.[2] 1990 godā solu otkon puorsauce par pogostu. 1992 godā nu Ādažu pogosta atškiera nu jauna veiduotū Carnikovys pogosta teritoreju. 2006 godā pogostu puorsauce par Ādažu nūvodu.[3]
Zeimeigi ļauds pataiseit
- Fēlikss Cielēns (1888—1964) — latvīšu politiks, uorejū lītu ministrys (1926—1928) i rakstinīks
Nūruodis pataiseit
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001—2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Taiss:Latvijas PSR iedalījums
- ↑ (latvyskai) Ādažu novada pašvaldības nolikums
Teiklavītys pataiseit
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |