Sokolku pogosts
Sokolku pogosts irā Viļānu nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms i biblioteka, feļčeru punkts, div puordūtuvis, solu sīvīšu apvīneiba "Ūdzeņa".[2] Kai 2008 godā aizdareja Dylmaņu pamatškolu, pogostā nadora nivīns vuiceibu īstots.[3] Lelums Sokolku pogosta škoļnīku vuicuos Cyskuodu vydsškolā. Pogostā dora vīna katuoļu parapeja, tok lelums dzeivuotuoju irā staroveri i apmeklej Sakstygola ci Sylmolys pogosta cierkvys.
| Sokolku pogosts | |
|---|---|
 | |
| Nūvods: | Viļānu nūvods |
| Centrys: | Strupli |
| Pluots: | 56.7 km2 |
| Dzeivuotuoju sk. (2010): | 856[1] |
| Bīzeiba: | 15.1 dz./km2 |
| Īstateits: | 1945 godā |
Viesture pataiseit
Viesturiskai Sokolku pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleiciņa Viļānu pogostā. 1945 godā Viļānu pogostā īstateja Sokolku solys padūmi. Nu 1947 gods da 1949 godam bejs Viļānu apleicinī, nu 1949 da 1962 godam Viļānu rajonā, a nu 1962 gods Rēznis rajonā. 1954 godā Sokolku solai daškiera likvidātū Skudnovkys solu.[4] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[5] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Viļānu nūvodam.
Rūbeži pataiseit
Sokolku pogosts tur rūbežu ar:
Doba pataiseit
Sokolku pogostā nadaudzi irā kudrys, smiļkts i žvyra atrostuvis, a mežu cīši moz. Dīnavydvokorūs plota leidzonaine, a dīnavydreitūs iz Cyskuodu azara pusi zeme kaupraina. Pogosta teritorejā navā nivīna azara.
Iudini pataiseit
Upis:
- Cyskuoda
- Lauza
- Malta
Pūri i peisi:
- Strupļu pūrs
Dzeivuotuoji pataiseit
Sokolku pogostā dzeivoj 856 ļauds, nu jū 74% krīvu i 23% latvīšu.[6] Pyrma 300 godu Sokolku pogosta teritorejā iz dzeivi atguoja nu cara represejom bāgūšī staroveri, partū lelums pogosta dzeivuotuoju irā etniskī Latgolys krīvi.
Solys pataiseit
Sokolku pogosta ļauds dzeivoj 22 soluos.[7]
Zeimeigi ļauds pataiseit
- Stanislavs Beļkovskais - publicists;
- Terezeja Broka - kordirigeņte;
- Fraņcs Murāns - ASV Vyskonsina Universiteta profesors
Saimisteiba pataiseit
Transports i saiteibys pataiseit
Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Viļāni-Ružyna-Malta (P59) i nazcik vītejuos zeimeibys celi.[8] Pūstumūs īt Krystapiļs-Sīnuojis dzeļžaceļa lineja, tok pogosta teritorejā nivīnys stacejis navā. Ļauds izmontoj tyvuokū staceju Viļānūs.
Sokolku pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Sokolki (LV-4640).[9]
Slavvītys pataiseit
- Ostroņu Sv. Aloiza Romys katuoļu bazneica - kūka dīvanoms pastateits 1936 godā;
- Sokolku muižys parks
Nūruodis pataiseit
- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Sokolku pogosts, Viļānu nūvoda teiklavīta
- ↑ Rēznis rajonā itūgod dorbu īsuoce 13 vuiceibu īstoti, TVNET zinis
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Sokolku pogosts, Viļānu nūvoda teiklavīta
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis vaļsteibys regionalī autoceli
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |